Lamiņu skolai – apaļi 100

Ar atskatu 100 gadu tālā pagātnē, ar sarunām par padomju laiku, skolas neseno pagātni un šodienu – 25.augustā tika aizvadīta Lamiņu skolas 100.dzimšanas diena. Kā jau pandēmijas laikā – tikai ar ielūgumiem un pavisam nelielā dalībnieku skaitā.

Viss, protams, sākās ar vēstures lappusēm – skolotāja Jolanta Ventlande bija apkopojusi īpašus vēstures faktus, kas ieņem nozīmīgu vietu skolas vēsturē un pirmais no tiem, protams, ir 1921.gads, kad Agrārās reformas laikā Lamiņu muižas kungu namu atsavina tās īpašniekam Edmundam fon Hānam un tas nonāk valsts īpašumā, kas to nodod Lamiņu pamatskolai. 1925.gadā, kad Lamiņus pievieno Dzirciemam, apvieno arī skolas, izveidojot Dzirciema-Lamiņu 6-klasīgo pamatskolu. Par skolas pārzini strādā Viktors Hohfelds. Svarīgākie lēmumi tiek fiksēti skolas protokolu grāmatā, kur lasāms, ka, piemēram, 1927.gadā nolemts liecības izsniegt divas reizes gadā – Ziemassvētkos un vasaras brīvlaikā. Ziemassvētkos tiek ļauts skolā ienest egli, savukārt labākie skolēni sarīkojumos varēs deklamēt. Valsts svētkos gan runas teiks skolotāji. 1927.gadā speciāla komisija apseko skolas un secina, ka telpās ir plus viens vai divi grādi – nav dubulto logu, nedarbojas krāsnis… Protokolu grāmatā, kā skaidroja J.Ventlande, izlasāma arī ēdienkarte – ķiļķenu zupa, rīsu biezputra, tauku zupa, zirņu zupa ar treknumiem vai piena zupa ar siļķi. 1934. gadā tiek nodibināts 450.Lamiņu mazpulks, bet pēc diviem gadiem skolas vajadzībām tiek piešķirts parks, kuru mazpulcēni labiekārto un kurā iestāda kokus. Padomju gados skolu vada Vilhelms Jurēvics. 1946.gads skolā iezīmējas ar Ernesta Birznieka-Upīša 75.dzimšanas dienas atzīmēšanu. 50. gados par direktori strādā Marija Brokāne, pēc tam Ilga Kleina. 196i. gadā – tātad pirms 60 gadiem – skola kļūst par palīgskolu-internātu, kurā pirmajā mācību gada četrās klasēs mācījās 46 bērni. No šī laika līdz 1978.gadam skolas direktors ir Fricis Apriķis. Vienlaikus šajā ēkā strādā Zentenes 8-gadīgās skolas sākumskolas klases. Tā kā skolēnu skaits pieaug – dažos gados palīgskolā jau ir vairāk nekā 80, pēc laika – 120 skolēnu, tāpēc saimniecības ēkā izveido darbnīcas, bet 1965.gadā uzceļ piebūvi. No 1978.gada skolu vada Aija Veismane, bet 1980.gadā direktora pienākumus uzņemas Indulis Kampars, kas uzlabo materiāli tehnisko bāzi. No 2000.gada skolu vada Romusis Balanas un šai laikā skolēnu skaits pieaug līdz 157, strādā 43 pedagogi un 26 tehniskie darbinieki. Darbojas arodapmācības klases un daudz pulciņu. No 2018.gada skolu vada Silva Freimane – šai laikā tā tiek apvienota ar Tukuma speciālo internātskolu, izveidojot Tukuma novada speciālo izglītības iestādi. Kopumā skolas nosaukums 100 gados mainījies desmit reižu, taču, kā sarīkojumā atzina skolotāji, – “mēs esam un mēs būsim”…

Skolas direktore Silva Freimane savā uzrunā atzina, ka, ielūkojoties skolas vēsturē un šodienā, jāsaka, ka nekas tajā nav mainījies – pirms 100 gadiem skolēni uz skolu drīkstēja iet tikai tad, ja varēja uzrādīt oficiālu zīmi, ka ir potēti pret bakām – par to “Zaļajā grāmatā” rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš un to apliecina skolas muzejā izliktie dokumenti: “Un arī tagad skolu var iet vai nu vakcinēti, vai testēti bērni. Tāpat kā pirms 100 gadiem skolā bija direktors, kas ir skolas sirds un skolotāji, kas ir skolas sirdspuksti. Un visu darbs ir veltīts bērniem. Galvenais, ka caur laikiem esam saistīti ar pagātni, šodienu un nākotni, par kuru tagad varam sapņot – tā jau tagad iedomājos, kāda šī skaistā zāle, kas īpaši pieminēta dokumentos pirms 100 gadiem, būs pēc remonta… Un gluži kā kādreiz Lamiņu muiža un parks bija īpaša un skaista vieta, tā tas ir tagad. Tāpēc paldies visiem skolu direktoriem, skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas ir saglabājuši muižu, parku, skolu un kas ar savu darbu un piederību ir veidojuši šo vietu un palīdzējuši bērniem apzināties tās vērtību.”

Šīs jubilejas īpašais notikums bija skolas muzeja atklāšana vienā no skolotāju mājām. Ideja par muzeju radusies skolas saimniekam Jurim Otto, kas, saimniekojot skolas ēku pagrabos un bēniņos, atradis unikālas liecības par šo simtgadīgo mācību iestādi. Jau pieminētie skolas protokoli, kas ievākoti stingros vākos, dokumenti, fotogrāfijas, pavisam jauna (ar cenu zīmi) padomjlaika skolēnu forma, kā arī skolēnu darbi, kas amatu mācības skolotāju vadībā tapuši skolas darbnīcās. Vēl Juris iecerējis te izvietot materiālus par kādreizējo Lamiņu pagastu, kur skola bija gluži kā sirds.

Par sarīkojuma muzikālo noformējumu rūpējās skolotājas Taira Grošteina un Liene Norniece, savukārt pagātnē aizveda skolotāja Sandra Svarāne un Diāna Šidlovska. Jubilejā skolu sveica netālie kaimiņi Ilgvars un Laila Ozoliņi un mazliet tālāka kaimiņiene Sanita Ratniece no E. Birznieka-Upīša dzimtās sētas Zentenes “Bisniekos”.

Ārija Ļipuncova skolā nostrādājusi 13 gadus un savu vārdu skolas vēsturē atstājusi, mācot mūziku un folkloru un izveidojot folkloras kopu “Pastariņi”, ar kuru uzstājoties apbraukāta visa Latvija: “Tas bija ļoti nozīmīgs laiks ne tikai man, bet arī, domāju, maniem audzēkņiem. Biju aizgājusi pensijā, bet pēc gada man apnika, un direktors Kampars mani aicināja strādāt. Es te pavadīju jaukus gadus.” Tikpat gadu šajā skolā nostrādājusi arī Maija Strautiņa, kas strādājusi direktora R.Balanas laikā un mācījusi “C” grupas bērnus. Mēs mācījāmies, spēlējām spēles – tas tiešam bija jauks laiks, un šie audzēkņi man vienmēr paliks sirdī. Lai gan Maijas kundzei jau pāri 80 un viņa izglītības jomā nostrādājusi 58 gadus, šo darbu vēl aizvien turpina ar bērniem, kas mācās mājās. Pavisam nesen nomainījusi dzīves vietu uz citu Latvijas pusi un atkal strādā: “Bez bērniem es nevaru – tā ir mana dzīve un viņiem visu savu mūžu esmu atdevusi.”

NEATKARĪGĀS TUKUMA ZIŅAS

Piektdiena, 2021.gada 27.augusts

AGITA PUĶĪTE

Foto AGRIS JANSONS

Atpakaļ